Ielaid mani pasaulē savā,
Mana atvērta tev jau ir sen.
Nebaidies būt tā, kas tu esi,
Dziļi acīs skatoties man.
Nesaki vārdus, vienkārši skaties,
Sajūti to, ko neredz neviens.
Dvēseles dziļumu, jūtas pret tevi,
Kurās sirds mana satraukti pukst.
Nenolaid acis, ļauj ieraudzīt sevi -
To, kas tu esi, ko jūt tava sirds.
Pasauli tavu, dvēseli tavu,
To, ko neredz it neviens cits.
Klusējot sniegsim roku viens otram,
Es savu tev, tu - savu man.
Viegli un maigi kā dvēseli glāstot,
Sirdī, lai vārdi abiem mums skan.
Saplūdīs pasaule tava un mana,
Dvēseļu čukstos vienotas kļūs.
Paliekot tie, kas esam mēs abi,
Jutīsim, cik tuvi varam mēs būt.
/Egils Dambis/​