Atnāc! Nejautā! Vienkārši nāc!
Manas durvis tev nebūs ciet.
Nebaidies! Acīs ieskaties, nāc!
Sirdī galds man tev ir klāts.
Uz galda svece un dvēseles roze,
Tevi gaidot smaržo un kvēl.
To, kura nebaidās, nejautā, nāk,
Skūpstu iedot savu kas māk.
Sarkanā vīnā deg sveces liesma,
Melodija klusa un liega skan.
Smokings un sārta dvēseles roze,
Gaida tevi, kas nebaidās nākt.
Sniegbalti palagi, sarkanais vīns,
Deja, ko dejot nebūtu žēl.
Degošās sveces raustīgā liesmā,
Skūpstā uz lūpām ilgi kas kvēl.
Atnāc! Nejautā! Vienkārši nāc!
Galds priekš tevis sirdī man klāts.
Nebaidies sevis, nebaidies dejot,
Deju, ko nedejot nebūtu žēl.
/Egils Dambis/