Vai dejosi sniegā ar mani tango,
Sniegpārslas baltas apkārt kad krīt.
Zem mirdzošām zvaigznēm debesu jumā,
Kad ir tikai tango un klusa nakts.
Izjūtu deja kā pati dzīve,
Vien sniegā vēl dejota nav itin nekad.
Starp sniegpārslām baltām mūžības elpā,
Kad sirds sajūt sirdi un nav vairs nekā.
Tango sniegā un dimanta putekļos,
Reizē ar zvaigznēm uz zemes kas krīt.
Saplūstot abiem izjūtā dejā
Ko tikai tango šai naktī var sniegt.
Vai nāksi ar mani uzdejot tango,
Nakts klusumā baltas kad sniegpārslas krīt.
Pieskarties mūžības elpai un dejai,
Kad viltus vairs nav, bet patiess ir viss.
/Egils Dambis/