Mīlestības tango beidzās no rīta,
Kad degošiem vaigiem projām tu gāji,
Palēpjot kaunu zem apģērba sava,
Kas traucēja ilgāk tev palikt un būt.
Nakts valsis mijās abiem ar salsu,
Lai ķermeņu tuvībā nojuktu prāts.
Skūpstu un glāstu virpuļu dejā,
Kad apstājās elpa un pazuda laiks.
Mīlestības naktī izdejots tango,
Vienu pie otra vēl tagad mūs sien.
Kaut dega vaigi tev agri no rīta,
Un traucēja kauns palikt un būt.
Tu aizgāji rīta austošā gaismā,
Gribot vai negribot no sevis bēgt.
Atstājot smaidu paslēptu acīs,
Kā zīmi, ka tiksimies abi mēs vēl.
/Egils Dambis/