Šai sapnī, kas varbūt nebija sapnis,
Tu pieskāries man, es pieskāros tev.
Caur daudzu dvēseļu puteņiem ejot,
Līdz sapnī reiz atkal tikāmies mēs.

Tu nāci pie manis, es gāju pie tevis.
Starp dzīvēm, kas abus no otra mūs šķir.
Caur dvēseļu laukiem, sniegoti baltiem,
Lai sapnī par sapni satiktos mēs.

Caur dzīvēm bijušām mūžības aplī
Satikties atkal mūs dvēseles sauc.
Kaut vai šai sapnī, sapnī par sapni,
Kas īsti sapnis varbūt pat nav./ Egils Dambis /