Miglas asaras pārklāj
Loga netīro stiklu,
Aiz kura kāds klusi
Vienatnē raud.

Bez asarām acīs,
Skumju pielietu sirdi,
Bailēs, ka nevarēs
Skolā viņš iet.

To nesaprast bagātu
Vecāku bērniem
Un tiem, kuri valstī
Likumus lemj.

Skolotāj, skolotāj,
Nepārmet bērniņam,
Ja visu grāmatu
Viņam vēl nav.

Trūkuma pinekļos
Vecāki sitas
Un nevēlas braukt
No valsts savas prom.
/Egils Dambis/