Nekad nebeigs saule debesīs spīdēt,
Nekad nebeigs upe uz jūru plūst,
Nekad nebeigs sirds mana turpināt mīlēt...
Nekad! Vai dzirdi? Vairāk nekad.

Tā cēlusies, kritusi, pievilta, nievāta,
Zina, cik ļoti grūti ir nīst.
Izejot cauri vistumšākiem lokiem,
Izstaro gaismu un spoži spīd.

Mūžā un aizmūžā, šodien un rīt,
Tā mirusi, dzimusi, vairs nespēj nīst.
Vien tikai mīlēt, turpināt mīlēt,
Kamēr vien saule debesīs spīd.
/Egils Dambis/