Atļauj noskūpstīt man tavu vaigu,
Ar roku matus viegli tev glaust.
Būt tev blakus, kad jutīsies slikti,
Un neliedz man tevi nomierināt.

Atļauj klusu apsēsties blakus,
Uzklausīt, ko tu vēlēsies teikt.
Sadzirdēt tevi un saprast tevi,
Sajust, kāpēc sirds tava sāp.

Atļauj apskaut vienkārši tevi,
Vientulības sērga kad tevi māc.
Lai zini, ka neesi pasaulē viena,
Ka ir kāds, kas tevi patiesi mīl.

Atļauj, neliedz blakus tev būt,
Asaru notraukt, kad sirds tava sāp.
Glāstīt matus, noskūpstīt vaigu.
Sajust bez vārdiem, ko vēlies teikt.

Neatstum mani! Neatstum, lūdzu!
Atļauj man klusu blakus tev būt.
Vientulības sērgu aizdzīt no tevis,
Kad tev mīlestības tik ļoti trūks.
/Egils Dambis/