Ģederts Eliass
Dzimis 1887. gada 23. septembrī Jelgavas apriņķa Platones pagasta "Zīlēnos", miris 1975. gada 29. janvārī Rīgā. Gleznotājs. Mācījies J. Valtera studijā Jelgavā (1903), pie Vilhelma Purvīša (1904). Pēc līdzdalības 1905. gada revolūcijas notikumos emigrējis, mākslas studijas atsācis Kopenhāgenā (ap 1907), ar pieņemtu uzvārdu studējis Briseles Karaliskajā Mākslas akadēmijā (1908 - 1913), apmeklējis Ž. P. Loransa darbnīcu Parīzē (1913 - 1914). "Rīgas mākslinieku grupas" biedrs (1920 – 1938). Gleznojis figurālas kompozīcijas, portretus, ainavas, klusās dabas, nozīmīgs kā lauku žanra tradīciju veidotājs latviešu glezniecībā. Agrīnajā daiļradē iezīmējas stilistiskas pārvērtības postimpresionisma, agrīna modernisma virzienu ietekmē. 1930.gados raksturīgs glezniecisks jaunreālisms, pats mākslinieks centies būt "ārpus stila". Strādājis eļļas, akvareļa, pasteļa tehnikās. Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs (1925 - 1942, 1944 - 1953), Figurālās glezniecības meistardarbnīcas vadītājs (1932 - 1942). Darbojies kā "Latviešu konversācijas vārdnīcas" vispārējās mākslas vēstures nodaļas vadītājs (1928 - 1940), līdzautors grāmatai "Franču jaunlaiku glezniecība" (1940, kopā ar brāli Kristapu Eliasu), publicējies presē.
Literatūra: Māksla un arhitektūra biogrāfijās, I. R., 1995, 146. - 147. lpp.; Osmanis A. Ģederts Eliass. R., 1995 (MME); Latviešu tēlotāja māksla: 1860 – 1940. R., 1986; Siliņš J. Latvijas māksla: 1915 – 1940, I. Stokholma, 1988; Unerwartete Begegnung: lettische Avantgarde: 1910 – 1935. Köln,1990.
Lasi Vikipēdijā par Ģedertu Eliasu
Dodies uz Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeju