Baziliks.
Lai gan kopējais apzīmējums ir viens, bazilikam ir dažādas šķirnes, un ikvienai šķirnei ir savs gana izteikts aromāts, bet visiem bazilikiem ir viena kopīga sastāvdaļa – eugenols, kas lielā daudzumā sastopams arī krustnagliņās, līdz ar to, ja pasmaržosi baziliku, tas nedaudz atgādinās krustnagliņas. Bez tam visos bazilikos sastopamas tādas vielas kā citronellols, linalols, lineols, citrals, terpineols, un ikviena no šīm vielām ir antibakteriāla, līdz ar to palīdz pret zarnu iekaisumiem un arī pret vēzi. Arī beta karotīns, kas palīdz pret brīvajiem radikāļiem, novecošanu, ārstē zarnu iekaisumus, palīdz pret vēzi un kaitīgajiem mikrobiem organismā. Āfrikas zilajā bazilikā atrodams arī kamfors (camphor), anīsa bazilikā atrodams anetols (anethole), Indijā ar to ārstē stresu, astmu un diabētu, citur pasaulē – pinnes.

Bazilikā nav holesterīna un ir ļoti maz kaloriju, un tas ir pārpilns ar dažādiem vitamīniem – A, C, K, B6 vitamīnu, kalciju, dzelzi, magnēziju, fosforu, cinku, kāliju un vēl daudz ko citu. A vitamīns uzlabo redzi, ādu, palīdz pret plaušu un mutes vēzi. K vitamīns stiprina kaulus un uzlabo asins recēšanu. Kālijs spēlē lielu lomu šūnu un dažādu šķidrumu balansa saglabāšanā organismā, kas iespaido arī sirds ritmu un asinsspiedienu.
tradicionāls bazilika pielietojums ir pesto mērce: samalts svaigs baziliks ar ciedru riekstiem, olīveļļu, ķiploku un Parmezāna sieru, kuru lieto ar makaroniem.. Otrs veids, kā izbaudīt bazilika garšas izsmalcinātību, ir to uzlikt uz svaiga tomāta šķēlītes. To var likt arī pie zupām, salātiem un picām.