Estragons.
Estragons (Artemisia dracunculus) ir neparasta garšviela ar raksturīgu smaržu, kas līdzīga anīsam, un rūgteni kodīgu garšu. Tas ir ilggadīgs, 20-150cm garš augs un tā cits nosaukums ir "botāniskā vērmele". Estragons ir ļoti izplatīts - tas aug Eiropā, Ziemeļamerikā, Āzijā, Indijā un pat Meksikā, taču tā dzimtene ir Vidusāzija. Estragonu lieto turku, armēņu, Balkānu, itāļu, spāņu un franču virtuvēs. Augs satur estragona ēteriskās eļļas (0.5%), kumarīnus, rūgtvielas, miecvielas un citas vielas.

Viskvalitatīvākais un aromātiskākais ir franču estragons. Krievu tipa estragonu audzē Ungārijā un citās zemēs. Estragonu var audzēt arī dārzā, jo tas ir izturīgs pret salu. Diemžēl, ziedi tam atveras tikai silto zemju klimatā. Pārtikā lieto jauno augu vai lapas (svaigas un kaltētas, saberztas pulverī). Kaltētām estragona lapām ir tumši zaļa krāsa.
Estragona ārstnieciskās īpašības: estragons veicina gremošanas sulu izdalīšanos. Iedarbojas pret sliktu dūšu un ir urīndzenošs.
Estragons ir piemērots šādiem ēdieniem: salātiem, marinādēm, dārzeņu skābēšanai, garšvielu etiķim, zaļumu sviestam, sinepju garšas uzlabošanai, majonēzei, omletēm, zupām, zivīm, ceptai gaļai (jēra, teļa, vistas, aitas gaļai), kartupeļu, burkānu, ķirbju, pupiņu, seleriju un pākšu piparu ēdieniem. Estragons noderēs arī diētu gadījumā, kad ierobežots sāls patēriņš. Vienai ēdiena porcijai nevajadzētu pievienot vairāk par vienu šķipsniņu kaltēta estragona.