sāls..
Sāls tiek saukts par zemes balto zeltu, jo cilvēka dzīve bez tā nav iespējama.
Vēsturē šis vērtīgais dabas minerāls – nātrija hlorīds - ir bijis strīdu, valsts konfliktu un pat karu cēlonis, jo tam, kam tas piederēja, bija arī bagātība un vara. Vietās, kur sāls atradņu nebija, tas ieguva zelta vērtību. Ar sāli maksāja ne tikai par precēm, bet arī par zemēm un pat vergiem.
Šodien pasaulē sāls kari nenotiek, taču tā nozīme un vērtība nav mazinājusies. Cilvēka organisms nevar funkcionēt bez nātrija hlorīda. Mūsdienu pētījumi ir zinātniski pierādījuši, ka sāls nepieciešama organismam, protams, samērīgā daudzumā. To sastāvā esošais nātrijs (līdz 40% un hlors (līdz 60%) regulē ūdens un sāls līdzsvaru organismā, veicinot ūdens uzturēšanos. Medicīniskais fizioloģiskais šķīdums – destilēts ūdens un sāls – noteiktos daudzumos spēj aizstāt pat asinis. Sāls ir garšviela, kura organismā veic daudzus svarīgus uzdevumus. Sāls palīdz saistīt ūdeni, ir nepieciešama sālsskābes veidošanai, iznīcina kaitīgus mikrobus, regulē temperatūru un uzlabo ēdienu garšu. Cilvēku organismā ir apmēram 300 g sāls, kas pakāpeniski izlietojas, tāpēc sāls krājums jāatjauno. Mērenā klimata joslā cilvēkam ik dienas vajadzīgs 10-15 g sāls. Sāls, tāpat kā citas minerālvielas, atrodas arī augos, tāpēc sāli uzņemam arī ar dažādiem produktiem.
Amerikāņu zinātnieku pētījumi liecina, ka sāls ir lielisks antidepresants un mazina stresu. Starp citu, intensīvas fiziskas slodzes laikā mēs zaudējam aptuveni divus gramus sāls, bet ar asarām iziet aptuveni viens grams sāls.