Dilles....
Visas auga daļas satur ēterisko eļļu (galvenā sastāvdaļa ir karvons, maksimālais tā saturs ir zaļos augos 7-9 dienas pēc diļļu ziedēšanas sākuma), dažādus vitamīnus, augu eļļas (gatavās sēklās) un minerālvielas. Dillēm ir spēcīga smarža un saldena, vircota garša.
Diļļu ārstnieciskās īpašības: dillēm ir asinsspiedienu pazeminoša, asinsvadus paplašinoša, nomierinoša, viegli narkotiska iedarbība. Sēklas pulvera vai novārījuma veidā lieto kunģa un zarnu, žultsvadu, urīnvadu spazmu, kā arī meteorisma ārstēšanai un gremošanas traucējumu novēršanai. Tautas medicīnā dilles iesaka aizdusas, elpošanas ceļu iekaisumu, neirožu un bezmiega ārstēšanai. Diļļu lakstu tēju lieto kā diurētisku līdzekli un vieglu hipertonijas un aterosklerozes gadījumu ārstēšanai. Savukārt grūtniecēm nebūtu ieteicams dilles lietot ilgstoši un lielās devās.
Dilles ir piemērotas šādiem ēdieniem: svaigas diļļu lapiņas kopā ar citiem zaļumiem liek uz sviestmaizēm un izmanto ēdienu rotāšanai. Svaigas vai kaltētas dilles pievieno biezpienam, dažādiem salātiem, zupām, mērcēm, gaļas, zivju, olu, dārzeņu un sēņu ēdieniem. Kopā ar ziedkopām un sēklām tās izmanto gurķu, tomātu, kāpostu skābēšanai, garšvielu maisījumos, marinādēm. Sēklas pievieno kartupeļu salātiem, zupām un izmanto arī dzērienu aromatizēšanai. Savukārt diļļu ēterisko eļļu izmanto parfimērijā.