Sīpoli...
Sīpoli nav tik bagāti ar vitamīniem kā sīpolloki – tajos C vitamīna ir trīsreiz vairāk nekā pašos sīpolos. Lokos ir arī vairāk kālija, kalcija, fosfora un dzelzs. Galvenā sīpolu vērtība ir ēteriskās eļļas, kas uzbudina kuņģa sekrēciju, palielina apetīti un satur fitoncīdus – baktēriju iznīcinātājus.
Iekšķīgi lietoti, sīpoli regulē sirdsdarbību, uzlabo iekšējo orgānu darbību un sekrēciju, pazemina holesterīna un cukura līmeni asinīs, stiprina asinsvadu izturību, stimulē vielmaiņu pie šķidruma uzkrāšanās vai arī tā aiztures, derīgi arī pie aptaukošanās, pie dzimumorgānu slimībām, bezspēka, pie dažādiem izaugumiem, hemoroīdiem, furunkuliem un apsaldētiem locekļiem. Ārīgi tie noder pie ekzēmām, trofiskām čūlām, izgulējumiem, reimatisma un locītavu sāpēm, rahīta, vasaras raibumu nodzīšanai, pie ādas slimībām un ādas atjaunošanai.
Der atcerēties, ka…
Pirms likšanas zupā sīpolus vēlams pārgriezt uz pusēm un no abām pusēm viegli apcept uz pannas bez taukvielām. Tas saglabās sīpola aromātiskās vielas, kuras vārot izgaist.
Sīpoli tiek iedalīti sīvajos, pussīvajos un saldajos, pie tam saldie sīpoli satur vismazāk cukura. Sīvie sīpoli ir bagātāki ar ēteriskajām vielām, tos liek ceptus pie gaļas un zivju ēdieniem.
Salātiem parasti lieto sulīgās balto sīpolu šķirnes.
Marinētus sīpolus lieto vinegretiem, kā piedevu pie siļķēm, vārītas aukstas zivs un gaļas ēdieniem.
Ja sīpolus vajag atkausēt, tos uz trīs stundām ievieto aukstā ūdenī. Saldētiem sīpoliem garšas īpašības saglabājas.
Sīpolus griežot, nazi ieteicams pa laikam apmērcēt aukstā ūdenī – tad neasaros acis.
Iesākts sīpols paliks svaigs, ja to ar griezto pusi noliks uz šķīvīša, kas apkaisīts ar sāli.
Lai cepot sīpoli iegūtu zeltainu krāsu un nepiedegtu, tos pirms cepšanas apkaisa kviešu miltos.
Sautējot sīpolus un dārzeņus, tos liek kārtā, ne biezākā par 4cm.
Ar sīpolu miziņu novārījumu var nokrāsot buljonu. Tas palielina tā uzturvērtību, bagātina ar vitamīniem un uzlabo izskatu.
Lociņi jāuzglabā nemazgāti. Taču vai