Brokoļi..
Brokoļi ir kāpostu (krustziežu) dzimtas augs, tomēr brokoļu ķīmiskais sastāvs ir daudzveidīgāks nekā parastajiem kāpostiem. Brokoļos ir daudz vitamīnu (A, C, E, K), daudzkārt vairāk nekā ābolos, apelsīnos, dārzeņu piparos, zaļajos zirnīšos. Sevišķi vērtīgas ir brokoļu olbaltumvielas un daudzie mikroelementi (kālijs, fosfors, kalcijs, dzelzs, magnijs, mangāns, sērs, kobalts, bors, varš, cinks, jods un hroms). Ne velti brokolis vitamīnu un minerālu satura ziņā tiek uzskatīts par vienu no vērtīgākajiem dārzeņiem. Salīdzinājumā ar ziedkāpostiem brokoļos ir daudz vairāk kalcija un fosfora, tie ir bagāti ar B grupas vitamīniem, C vitamīnu un karotīnu, izceļas ar augstu uzturvērtību. Brokoļi lielā daudzumā satur kāliju, beta-karotīnu, šķiedrvielas un folijskābi, šā dārzeņa sastāvā ir arī antioksidanti un citas derīgas vielas. Dārzenim ir zems kaloriju daudzums, tādēļ brokolis ir patiešām veselīgs pārtikas produkts gan bērnu, gan pieaugušo ēdienkartē. Brokoļi ir arī ļoti gardi un elementāri pagatavojami.
100 gr. brokoļu satur: uzturvielas – 89,7 g ūdens, 3,3 g olbaltumvielas, 0,2 g tauku, 2,5 g ogļhidrātu, 3,0 g balastvielu; minerālvielas - 19 mg nātrija, 373 mg kālija, 105 mg kalcija, 82 mg fosfora, 1,3 mg dzelzs; vitamīnus – 0,87 mg A vitamīna, 0,1 B1 vitamīna, 0,18 mg B2 vitamīna, 1,0 mg PP vitamīna, 115 mg C vitamīna. Enerģētiskā vērtība: 26,0 kcal.
Diētiskajam uzturam brokoļi ir vairāk piemēroti nekā baltie un sarkanie galviņkāposti. Olbaltuma, karotīna, askorbīnskābes, kalcija, fosfora, dzelzs un daudz kā cita brokoļos ir divreiz vairāk nekā galviņkāpostos un ziedkāpostos.
zvēloties brokoļus veikalā vai tirgū, būtu jāpērk svaiga paskata augi ar nelielām ziedkopām. Pārauguši vai ilgi glabāti, brokoļi kļūst cieti un negaršīgi, turklāt zaudē ievērojamu daļu no svarīgām uzturvielām.
Brokoļu stublājiem jābūt stingriem, ziedkopām jābūt spilgtā krāsā, bet pašai kāpostgalviņai jāsmaržo pēc svaigiem zaļumiem.