Paprika..
Galvenā papriku vērtība - augstais askorbīnskābes saturs. C vitamīna ziņā tās ir pirmajā vietā no dārzeņiem (150 mg. 100 g. zaļās paprikas, 200 mg. 100 g sarkanās paprikas).
Paprikās 6 reizes vairāk C vitamīna nekā citrusaugos. Pietiek apēst pavisam nedaudz papriku, lai pilnīgi apmierinātu C vitamīna vajadzību diennaktī (70 - 125 mg.).
Dārzeņus termiski apstrādājot, daļa vitamīnu zūd, tāpēc vēlams saldās paprikas lietot svaigā veidā, bet nevajag aizmirst, ka liels C vitamīna avots ir arī konservētas saldās paprikās.
Paprikām ir asa garša, jo tās satur daudz ēterisko eļļu.
Saldās paprikas satur organismam vērtīgo karotīnu (sevišķi bagāta ar to sarkanā paprika), B1, B2, E, PP vitamīnus, kā arī minerālvielas, sevišķi daudz kālija un nātrija.
Sīvo papriku (asās) augļi parasti nelieli. Tos lieto kā garšvielu mērenā daudzumā svaigus pie zupām, mērcēm un gaļas ēdieniem. Lieto arī kaltētas, maltai (šnicele ar sīvajām paprikām, gulašs ar sīvajām paprikām utt.) paprikas. Šīs šķirnes derīgas arī konservēšanai, piedod ēdienam īpašu garšu un veicina apetīti.
Saldās paprikas mēs labprāt lietojam savā ikdienas uzturā. Karstos ēdienus parasti gatavo no lielākiem augļiem, kas vēl nav pavisam nogatavojušies (augļus tumši zaļā, gaiši zaļā vai dzeltenīgā krāsā), un tos pilda. Salātus gatavo no nobriedušiem augļiem (spilgti dzeltenā vai sarkanā krāsā). Spilgtas krāsas paprikas izmanto siera sviestmaižu pagatavošanai.
Lai saldās paprikas ilgāk saglabātu, tās saliek vienā kārtā emaljētā traukā un tur ledusskapja apakšējā plauktā, neapsedzot :ar vāku.
Pirms lietošanas paprikas labi jānomazgā, bet tās nedrīkst mizot. Griezt var pēc vajadzības visdažādākā lieluma gabalos.Paprikas parasti pilda svaigas. Karstiem ēdieniem parasti ņem lielus augļus, kas vēl nav pilnīgi nogatavojušies, gaiši zaļā, tumši zaļā vai dzeltenīgā krāsā Un piepilda tos ar salātiem - gatavus spilgti dzeltenas vai sarkanas krāsas augļus.
Pirms ēdiena pagatavošanas no paprikām ieteicams izņemt sēklotni.