Lūdz, cilvēk, lūdz …
23 photos • Jan 5 2020 19:49
Vakar piedzīvoju vienu no skaistākajiem vakariem kādus esmu vispār redzējusi, savā dzīvē. Ja es teiktu, ka tas bija īpašs, es nepateiktu neko. Ja teiktu, ka bija brīnumains, es nepateiktu neko. Lai kādus vārdus censtos savā valodas krājumā meklēt, es nespētu atrast to īsto, visīstāko. Un joprojām mēģinu sameklēt bez redzamiem panākumiem. Tas bija (un arī šodien visu dienu tāpat) marts, kurš atnāca...MoreVakar piedzīvoju vienu no skaistākajiem vakariem kādus esmu vispār redzējusi, savā dzīvē. Ja es teiktu, ka tas bija īpašs, es nepateiktu neko. Ja teiktu, ka bija brīnumains, es nepateiktu neko. Lai kādus vārdus censtos savā valodas krājumā meklēt, es nespētu atrast to īsto, visīstāko. Un joprojām mēģinu sameklēt bez redzamiem panākumiem. Tas bija (un arī šodien visu dienu tāpat) marts, kurš atnāca 31.decembrī ar kādām citām debesīm virs manas galvas. Vakar piedzīvoju marta cīruļputeni janvārī. Tajā brīdī biju istabā. Steidzos ar fotoaparātu laukā …
Tas bija kaut kas! Sniegs krūmu zaros pret saulītes stariem pārtapa lietus lāsītēs. Ceļš vairs nebija vienkārši ceļš un nekas man apkārt vairs nebija ierastās vietas. Viss pārtapis par ko citu, par kādu vietu kura ir man tik labi zināmais ceļš uz autobusa pieturu un vienlaicīgi nav zināms.
Nakti gan gulēju slikti. Austrālija. It kā tik ļoti tāla zeme, kuras lielās bēdas varētu neskart. Atslēga – it kā. Šodienas pastaigas laikā pār mani plūda straumēm domas. Atbildes. Viena pēc otras. Biezi romānu sējumi. Tos var pavisam īsā rezumējumā uzrakstīt/pateikt. Tas ir LIELS stāsts par cilvēka pārtapšanu par ko vairāk kā cilvēks ar miesu un asinīm. Sāpīgs un skaudrs stāsts jebkuram (!) uz planētas dzīvojošam, neatkarīgi no tā attāluma kurš ir līdz tai vietai, kurai ir ticis dots Austrālijas vārds. Dabas stihijas savā varenumā ir gan skaistas, gan nežēlīgas. Pamēģini, cilvēk, kailās rokās noturēt uguns bumbu, nesanāks. Tu vien vari savu plaukstu sev pie krūtīm likt un lūgt. Lūgt tā kā vēl nekad savā dzīvē neesi lūdzis. Lūgt Saulei sevi pārveidot par to staru, kurš noglāsta otra pieri. Lūgt vējam sevi pārveidot par to lietus lāsi, kura veldzi dod jebkurai dzīvai būtnei uz planētas kurai ir ticis dots vārds Zeme.
Lūdz, cilvēk, lūdz … klusu balsi, siltu sirdi, gaišām acīm, lūdz tā kā vēl nekad savos visos mūžos.
*** *** ***
Ir, ir tas ir vairāk kā neparasti janvārī piedzīvot marta cīruļputeni. Izjust svētlaimi par vakaru, kurš aiznes uz citām zemēm, citām valstīm, kuras nav ar cilvēka roku iezīmētas kartēs. Vēl nav. Un izjust lielas sāpes par tāltālu zemi, kuru plosa uguns karstā elpa. Viss ir vienlaicīgs šobrīd, pašlaik kamēr cilvēks pārtop, kamēr cilvēks iet pats savu ceļu no dzīves pieturām ar nosaukumiem tik dīvainiem, ka grūti tos izlasīt. Taču ir viegli izlasīt tās pieturas, kuras aiz ceļa līkuma jau saredzamas ir.
