Nesaprast, pārprast katrs mēs mākam,
Maldīties savās domās par citiem.
Kļūdaini domājot, ka visu zinām,
Un gaisā lepni degunu sliet.
Tā arī dzīvojam tiesājot, vērtējot,
Priekšstatu pinekļos, kļūdās un maldos.
No citu teiktā un savām domām,
Kuras mums piespēlē EGO un prāts.
Reti kad atveram dvēseles acis,
Sirdi, kas visu būtisko redz.
Priekšstatu pavadā ejot un maldiem,
Par sevi nezinot paši neko.
Tā arī dzīvojam dienu no dienas,
Līdz kādā brīdī atklāsme nāk.
Nemeklēt vairāk skabargas citos,
Bet sevī nezāles izravēt sākt.
/Egils Dambis/