Zemesvējš

 

Share

Virtuves maģija (zemāk - par zaļajiem garšaugiem)

 

Makrobiotikas pamatprincipi un gavēnis.

Makrobiotika ir Japānā radusies uzturzinātne, taču tāpat kā Japānas augi labi aklimatizējas Latvijas klimatā, arī šie ēšanas principi mūsu cilvēkiem ir viegli ievērojami. Arī mums ir mitrs jūras gaiss, visi četri gadalaiki, netrūkst vēja un ūdens. Tā kā cilvēks ir dabas daļa, tas viss ietekmē arī procesus, kas norisinās mūsos iekšēji. Tāpat tas, ko ēdam ietekmē to, kas notiek mums apkārt, tādā veidā ar ēdienkartes nelielām izmaiņām vien ir iespējams mainīt notikumus visā dzīvē.

Makrobiotika balstās uz IŅ/JAN enerģiju līdzsvaru pārtikā.

Pārtikas produktos ir dažāds IŅ un JAN enerģijas daudzums, taču noteiktā laika posmā ( kalendārajā gadā), tam jābūt līdzsvarotam. 

enerģija ir sievišķā, pasīvā, tumšā enerģija, kas ķermenīpalēnina visus procesus, veicina saglabāšanos, pārmantojamību,tā atvēsina ķermeni un uztur šķidrumu. IŅ tipa pārtika ieteicama sievietēm grūtniecības laikā, kā arī tad, kad vajag nemainīgi pārlaist kādus procesus, apstādināt kādu enerģiju vai atslābināties.

JAN enerģija ir vīrišķā, aktīvā, gaišā enerģija, kas ķermenī visus procesus paātrina, attīsta, aktivizē, veicina pārmaiņas gan dzīvē, gan jūtās, gan organismā, tā sasilda ķermeni un izvada visu lieko. JAN tipa pārtika jālieto aktīva darba darītājiem, laikā, kad jāierosina vai jāpaātrina pārmaiņas kādā dzīves jomā, kad vajag iekustināt enerģijas un koncentrēt spēkus.

Pasaulē un cilvēkā visam jābūt līdzsvarā, tātad IŅ un JAN tipa pārtikai arī būtu jābūt vienlīdzīgi daudz noteiktā laika periodā. Pēc mūsu cikliskā laika, kurā dzīvojam – šīs enerģijas jāizlīdzina gada laikā – vasaras un rudens periodā ir dabiski un pareizi ēst vairāk IŅ tipa pārtiku, bet ziemā un pavasarī vairāk JAN enerģiju saturošo. Tāpat šo enerģiju daudzums ir dažāds atšķirīgos dzīves posmos.

Diemžēl mūsdienu rietumu pasaules cilvēkiem ir tendence pastiprināti lietot uzturā IŅ tipa pārtiku, kas noved pie dažādām slimībām, emocionālām krīzēm un atkarību problēmām.Šāds uzturs no pārtikas rūpniecības viedokļa tiek atbalstīs, jo veicina lielāku patēriņu un peļņu pārtikas tirgotājiem, taču tas bojā mūsu veselību un dzīvi.

Lai atgūtu veselību, atbrīvotos no hroniskām kaitēm, emocionālām nesaskaņām, pat no fizioloģiskām atkarībām, kā arī lai iegūtu neatkarību un radošu enerģiju dzīvei, periodiski jāpamaina sava ēdienkarte uz vairāk JAN enerģiju saturošu pārtiku. Visefektīvākais līdzeklis savas fiziskās, garīgās un emocionālās veselības atgūšanai ir Makrobiotiskais gavēnis.

Tā būtība ir tāda, ka gadalaikā, kas tam ir visatbilstošākais – ziemas beigās (pēc maģiskā rata ZA debespuse) – tiek izslēgti visi IŅ enerģiju kaut nedaudz saturošie produkti, un 3 nedēļas lietota izteikti JAN pārtika. Pārtikas daudzums netiek ierobežots, tikai saturs, lai pēc iespējas atbrīvotu galvu no domām par ēdienu. Jo mazāk par to būs jādomā, jo mazāk gribēsies kādu no ierastajiem produktiem, un vairāk paliks vietas citām domām un enerģijām. Cilvēka ķermenis pie kaut kā pierod vai atradinās 3 nedēļu laikā, tādēļ arī šāds periods. Pēc 3 JAN nedēļām ir jāievēro tikpat ilgs pārejas periods uz līdzsvarotu IŅ/JAN ēdienu, pamazām ietverot ēdienkartē vairāk IŅ enerģijas, bet ne tik daudz kā ierasts līdz šim.

Ja 3 un 3 nedēļu periods liekas par garu, var ieturēt nedēļas diētu. Tad 5 dienas ēd Gavēņa pārtiku (pēdējais saraksts), un 2 dienas ievēro pārejas periodu. Efekts būs, bet mazāks.

Pie tam – ļoti svarīgi ir neuztvert to kā kārtējo diētu, kas ierobežo uzturu, bet kā Gavēni, kas atbrīvo domas un emocijas no sārņiem un izpatikšanas savām iegribām un atkarībām, jo šī sistēma, iedarbojoties uz fizisko ķermeni, strādā visos cilvēka būtnes līmeņos.

Jebkurā gadījumā cenšaties lietot pārtiku, kas atbilst attiecīgajai sezonai dabā, to pēc iespējas mazāk apstrādāt un karsēt un ēst pēc iespējas vienkāršāk.

Par ēdienu nav jādomā un jāuztraucas- par to ir jāpriecājas un jābauda!

Makrobiotika ņem vērā arī citas produktu īpašības, kas šeit nav apskatītas to komplicētības dēļ.Pareizi kombinējot pārtikas produktus noteiktā laika periodā ( ne visu laiku!), iespējams tikai ar ēdienu un tā piedevām izdziedināt ļoti daudzas slimības. Tā kā katrs cilvēks ir individualitāte, un sastādot diētu, jāņem vērā viņa raksturs, dzīvesveids, enerģētika un ierastā ēdienkarte, tad diētas tiek veidotas individuāli katram cilvēkam.

Pie šīm specifiskajām diētām nedrīkst pieturēties ilgstoši, kā arī tām jāievēro pārejas periods uz sabalansētu uzturu.

Vienīgais vispārīgais ieteikums veselam cilvēkam būtu – vairāk ikdienā lietot dabisku, nepārstrādātu vietējas izcelsmes pārtiku, kas atbilst sezonai, un pievērst uzmanību, lai ēdiens satur gan IŅ, gan JAN enerģijas.


Produktu saraksti ar IŅ/JAN indeksiem, kā arī sīkāks gavēņa apraksts pieejams www.moirunams.lv, vai pie Marijas - draugos.lv, moiras@moirunams.lv, vai tel.: 29393605

Zaļie garšaugi galdam un veselībai

Mēs sastāvam no tā ko ēdam – tātad organisma atveseļošana sākas virtuvē!

Daba ir mūsu vislabākais dziednieks – jāmāk tikai izmantot tās dāvātās veltes. 

Pie katra auga pievienots IŅ/JAN indekss, kas apzīmē attiecīgās enerģijas intensitāti augā. To var izmantot tie, kas iecienījuši makrobiotisko virtuvi un diētas.

Visus aprakstītos augus varat pasūtīt pa tālruni 26034634

vai pa e-pastu kadikuzemnieki@inbox.lv

Mūsu cenas ir ievērojami zemākas kā lielveikalos, tās izsūtīsim pēc Jūsu pieprasījuma.

Piedāvājums tiks papildināts līdz ar sezonas maiņu un pavasara tuvošanos.

Spināti

JAN 1

Viengadīgs balandu dzimtas augs ar rozetē kārtotām zaļām lapām. Lapas uz kātiņa, arī uz auga stublāja. Dažādu šķirņu spinātiem lapu forma atšķiras. Samērā ātraudzīgs lapu dārzenis, ko var izaudzēt arī ziemas periodā siltumnīcā.

Virtuvē - spinātus lieto salātos, sautējumos, mērcēs un zupās. Garša svaiga, sulīga, viegla. Sader ar dārzeņu ēdieniem. Sautētus spinātus ēd pie liellopa gaļas ēdieniem, lai līdzsvarotu taukskābju un grūti sagremojamo vielu pārstrādi. Spinātu sula iekrāso ēdienu zaļā krāsā.

Veselībai – ļoti vērtīgs dārzenis, viens no bagātīgākajiem C vitamīna avotiem, satur A, B1 un B2, E un K vitamīnus. Satur arī kāliju, kalciju, fosforu, magniju, dzelzi, varu, jodu. Ieteicams asins sastāva uzlabošanai, vitamīnu kūrēm. Spināti iekļauti dažādu diētu sastāvā, jo tajos esošās vielas organismam ļoti viegli uzņemamas, kā arī palīdz uzņemt organismam derīgās vielas no citiem pārtikas produktiem. Īpaši vērtīgi cilvēkiem ar mazasinību (viegli uzņemams dzelzs), grūtniecēm un pusaudžiem, kā arī atkopjoties pēc ilgstošām slimībām. Ziemas laikā labākais vietējas izcelsmes C vitamīna avots. Spinātu sautējums ārstē stomatītu un smaganu slimības, stiprina zobus.

Rukola

JAN 2

Lapu salāti ar Vidusjūras izcelsmi un izteiktu, īpatnēju garšu. Lapas dziļi šķeltas, dekoratīvas, 5-20 cm garas. Aukstumizturīgs un samērā ātraudzīgs dārzenis, ko var sākt audzēt jau ziemas beigās līdz pat vēlam rudenim.

Virtuvē – rukolai ir spēcīga riekstu un siera garša, to parasti lieto pie salātiem vai biezpiena un dārzeņu ēdieniem. Interesanti garšo kopā ar Mocarellas sieru, tomātiem un brokoļiem, taču bieži tiek lietota arī pie zivju ēdieniem un kabačiem. Karsējot īpatnējā garša daļēji zūd, tādēļ parasti rukolu lieto svaigā veidā.

Veselībai – rukolas lapas uzlabo gremošanu un sirdsdarbību, ieteicamas vecākiem cilvēkiem organisma funkciju aktivizēšanai un darbaspēju atjaunošanai. Rukolas regulāra lietošana uzturā nodrošina ilgu un darbīgu mūžu un krietni samazina ierastās medikamentu devas.

Salāti

JAN 1

Pazīstamākais no lapu dārzeņiem, kas bijuši iecienīti jau Ēģiptē faraonu laikos. Veido dažādas formas un krāsas lapu rozetes. Lapām maiga garša, bet dažām šķirnēm tās pie pamatnes rūgtenas. Viengadīgs augs, ko var audzēt no marta līdz oktobrim.

Virtuvē – populārākais zaļo salātu dārzenis, noder arī ēdienu dekorēšanai. Karsēti zaudē daļu uzturvērtības.

Veselībai – satur dažādas organiskās skābes viegli uzņemamā veidā. Pozitīvi ietekmē nervu sistēmu, veicina holesterīna izdalīšanos, regulē nieru un zarnu darbību, ieteicami aknu atveseļošanai.

Dilles

JAN 3

Viengadīgs aromātisks garšaugs, ļoti iecienīts un par tradicionālu dēvēts visdažādāko tautu virtuvēs. Diļļu lapas ļoti dziļi šķeltas, gaisīgas, smalkas. Ierasts lietot diļļu lapas un dzinumus, bet ļoti vērtīgas ir arī ziedkopas un sēklas.

Virtuvē – ļoti plašs pielietojums gan svaigā veidā, gan siltajos ēdienos, gan žāvētā veidā, gan pie marinādēm un sālījumiem. Labi sader ar dārzeņu un zivju ēdieniem, salātiem, omletēm. Bieži izmanto uzkodu un kartupeļu dekorēšanai. Garša raksturīga, bet nav stipra, drīzāk maiga. Lietojot dilles, ēdienam vajag mazāk sāls kā ierasts.

Veselībai – Dilles ir izcils līdzeklis asins sastāva uzlabošanai un cīņai pret ādas slimībām, dažādiem augoņiem, čūlām. Uzlabo gremošanas un zarnu darbību. Pazemina asinsspiedienu, holesterīnu un līdzsvaro nervu sistēmu. Piemīt urīndzenošas īpašības. Dilles palīdz šķīdināt sāļus, attīra locītavas un saistaudus, palielina to elastību. Ieteicamas pusaudžiem straujas augšanas periodā, arī veciem cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Lapu pētersīļi

JAN 3

Divgadīgi garšaugi, kas reizēm aug kā daudzgadīgi. Izaug samērā lēni, taču, ziemā pārnesot telpās, ražo visu ziemu. Pētersīļu dzimtene ir Vidusjūra, tādēļ tos plaši lieto šī reģiona valstu virtuvēs, kaut gan arī latviešu galdā tie jau kļuvuši tradicionāli. Senajā Grieķijā pētersīļus uzskatīja par svētu augu. Tiem ir tumšzaļas dalītas lapas, stingri kāti un baltas ziedkopas. Garša izteikta, ļoti patīkama.

Virtuvē – ļoti plašs pielietojums, gan svaigā, gan žāvētā veidā, gan siltajos ēdienos. Labi der pie zivju ēdieniem, medījuma, putnu gaļas.

Veselībai – labvēlīgi ietekmē aknu un žults darbību, sirdsdarbību un vielmaiņu. Ieteicami nieru slimniekiem, atsāļo organismu un izvada indīgās vielas. Noderīgi striju profilaksei grūtniecēm, jo uzlabo ādas elastību. Bieži iekļauti diētu sastāvā, jo aktivizē organismu un noņem nogurumu. Aktivizē domāšanu un smadzeņu apasiņošanu, tādēļ būtu jāēd pusaudžiem un studentiem, kā arī citiem garīga darba darītājiem. Dažādu iemeslu dēļ palīdz pret galvassāpēm.

Krokainie pētersīļi

Lapu pētersīļu paveids ar izteikti krokainām lapām. Lieto tāpat kā lapu pētersīļus, kā arī biežāk izmanto ēdienu dekorēšanai.

Lapu sinepes

JAN 1

Ātraudzīgs, viengadīgs lapu garšaugs, ko viegli izaudzēt visu gadu, arī ziemā siltumnīcā. Lapām maiga sinepju garša. Pārtikā var lietot arī sinepju sēklas, taču tās ienākas mazāk kā sēklu sinepēm. Lapas aug kuplā rozetē, kā arī vēlāk uz stublāja. Tās ir ovālas, gaiši zaļas, pūkainas, nedaudz krokainas.

Virtuvē – Pikantā garša labi sader ar gaļas un zivju ēdieniem. Sinepju lapu mērce aizstāj sinepju sēklu pastu, tā ir maigāka un svaigāka. Garšu saglabā arī viegli karsētas lapas, tās var pievienot dažādiem ēdieniem gatavošanas beigās. Ziemas garšaugs, piestāv ziemas ēdieniem. Var lietot arī kaltētas lapas pie zupām un sautējumiem.

Veselībai – ļoti labs līdzeklis aknu un žults slimību ārstēšanai, palīdz sagremot grūti uzņemamu pārtiku, tādēļ bieži tiek lietotas svētku galdā, kur daudz dažādu nesavietojamu ēdienu. Efektīgi palīdz pie locītavu iekaisumiem, artrītiem, reimatismiem. Rada siltuma sajūtu. Uzlabo asinsvadu izturību, profilakses līdzeklis sklerozēm un insultiem, pazemina asinsspiedienu. Pozitīvi ietekmē ādas veselību un apasiņošanu, palīdz pret ekzēmām, ēdēm un citām ādas slimībām. Kaltētu sinepju lapu uzlējums palīdz pret klepu un saaukstēšanā slimībām, attīra bronhus.

Kressalāti

IŅ 1

Visātrāk izaudzējamais garšaugs, ko var audzēt visu gadu ļoti pieticīgos apstākļos. Kressalātu dzimtene ir Ēģipte, un tagad to lieto visā pasaulē. Lietojams, kad izaudzis 5-15 cm garumā, pēc tam pāraug un pārkoksnējas. Lapiņas sīkas saliktas, īpatnēju pikantu garšu.

Virtuvē – lietojami svaigi vai nedaudz termiski apstrādāti. Žāvēšanai nav piemēroti. Sader ar gaļas ēdieniem, salātiem, siera un biezpiena ēdieniem. Sīki sagrieztus kresalātus mēdz pārbērt zupām, buljoniem, omletēm. No dārzeņiem labi savietojams ar tomātiem, baklažāniem. Neder pie kāpostu un kabaču ēdieniem. Izteikti svaigs aromāts.

Veselībai – galvenais pluss ir izteikti antimikrobā iedarbība, kas svarīgi ziemā saaukstēšanās un infekcijas slimību laikā. Bagātīgais fitoncīdu saturs stimulē organisma aizsargspējas. Veicina gremošanu stimulē apetīti. Satur tādus retus un vērtīgus mikroelementus kā magnijs, sērs, dzelzs. Stiprina nervu sistēmu. Labvēlīgi ietekmē plaušu atveseļošanos pie plaušu karsoņiem, pneimonijām un tuberkulozes. Pazemina ķermeņa temperatūru un atvieglo elpošanu.

Avotkreses

IŅ 1

Daudzgadīgs garšaugs, nedaudz atgādina kressalātus, taču stiebri un lapas ir lielāki un kuplāki. Avotkreses lietotas jau senajā Romā epidēmiju laikā aizsardzībai pret infekcijām. Ienestas telpās, tās var zaļot arī ziemā.

Virtuvē – kā piedeva gaļas ēdieniem, zupām, arī piena un olu ēdieniem. Garša nedaudz atgādina mārrutkus, samērā asa. Var karsēt, bet nevar uzglabāt žāvētus. Mēdz izmantot kā piedevu marinādēm un sālījumiem.

Veselībai – ļoti labi pasargā no infekcijas slimībām, ieteicams lietot gripas periodā, arī vasarā pie intensīvas slodzes nogurdinātam organismam. Dabiskā antibiotika. Stimulē gremošanu un veicina organismam nepieciešamo vielu uzņemšanu no pārtikas. Stiprina nervu sistēmu, nomierina. Palielina fizisko spēku un izturību. Veicina sārņu un liekā šķidruma izvadīšanu no organisma, tādēļ noder dietām, kas domātas svara samazināšanai. Veicina noturīgu miega režīmu.